Помоги мне написать эссе с этими вопросами Jautajumi un problemas: H. Selskis* • Kãda nozime ir faktam, ka cilveki arvien vairak cies un mirst no slimibam, kuras pasi izraisijusi civilizacijas procesa, ka rezultata més atrodamies parejas posma uz to, ka dabisko slimibu vieta naks civilizacijas izraisitas? • Kãda nozime ir tam, ka medicinas attistiba industrialajãs valstis izmaina cilveka attiecibas ar nãvi tada virziena, ka ta vairs netiek uztverta liktena nepieciesamibas aspektã, bet gan kã medicinas nespeja palidzet, tehniska kluda vai nelaimes gadijums? • Kada nozime ir tam, ka berna dzimsana klüst par vecaku brivas kalkulãcijas un apsveruma rezultãtu? • Kãda nozime ir tam, ka cilveka materialãs vajadzibas arvien mazak un mazak apmierina dabiskie materiali, kuri tiek aizstäti ar maksligajiem? • Kada nozime ir tam, ka dabas pamatelementi, ar ko saistita cilveka dzive - dens, gaiss, vide, ainava utt. - arvien vairak japarnem aizsardziba un aprupe? • Kada nozime ir tam, ka industrialaj sabiedrib cilveks arvien vairk dzivo maksligã vide, kuru pats radijis, kã rezultata dziva daba klüst par greznibu, kuras baudisanu nodrosina civilizacijas iespējas? • Kada nozime ir tam, ka cilveks modernãs civilizacijas attistibas gaita ir ta paplasinajis savas organiskãs dabas robezas, ka vairs nespej saprast sevi kã dabiski ierobezotu bütni? • Kãda nozime ir tam, ka tehniska vareniba, ar kuras palidzibu cilveks nemitigi apstrada un izmaina gan sevi, gan vidi, peksni ir spejiga viena mirkli so cilveka radito pasauli sagraut? • Kada nozime ir tam, ka komunikacija ar istenibu tieso personisko pieredzi arvien vairk un vairäk aizvieto pa visdazadakajiem kanaliem sanemta informacija? • Kada virziena notiks cilveka ka sugas attistiba, ja vins jau sakotneji pasauli uztvers kã informacijas kopumu, kas virza un regule vina dzivi? ' Rubenis A. Etika XX gadsimta. Praktiskà ētika. Riga: Zvaigzne
Eseja par cilvēka attiecībām ar dabu un civilizāciju
Mūsdienās cilvēka attiecības ar dabu un civilizāciju ir kļuvušas ļoti komplekstas, kas izsauc dažādas filozofiskas un etiskas dilemmas. H. Selskis uzdod vairākus nozīmīgus jautājumus, kas palīdz izprast šo attiecību būtību un sekas. Šajā esejā analizēsim, kā civilizācijas attīstība ietekmē cilvēka dzīvi, veselību un attiecības ar dabu, kā arī kā šīs attiecības var ietekmēt nākotni.
Pirmkārt, jāuzsver, ka cilvēki arvien vairāk cieš un mirst no slimībām, kuras paši ir izraisījuši. Civilizācijas procesi, piemēram, urbanizācija un industrializācija, ir radījuši jaunas slimības, kas iepriekš nebija sastopamas. Tas iezīmē jaunu posmu, kur dabiskās slimības tiek aizstātas ar civilizācijas radītām. Šajā kontekstā rodas jautājums par cilvēku atbildību par savu veselību un dzīvesveidu. Mūsdienu medicīnas attīstība liecina par to, ka nāve vairs netiek uzskatīta par liktena neizbēgamību, bet drīzāk tiek uztverta kā medicīnas neveiksme vai tehniska kļūda, tādējādi mainot sabiedrības attieksmi pret dzīvi un nāvi.
Otrkārt, vecāku lēmums par bērna dzimšanu kļūst par apzinātu kalkulāciju un apsvērumu rezultātu, kas paveikts mūsdienu sabiedrībā. Šis process ir cieši saistīts ar indivīdu un sabiedrību kā veselumu, un tas norāda uz jaunu atbildības apziņu. Tajā pašā laikā, cilvēka materiālās vajadzības, kas arvien mazāk tiek apmierinātas ar dabiskajiem materiāliem, ir aizstātas ar mākslīgiem resursiem. Tas liecina par sabiedrības pārorientāciju no dabas uz tehnoloģiju, kas var radīt jaunas problēmas, piemēram, ekoloģiskās krīzes.
Treškārt, dabas pamatelementi, ar ko cilvēks saistīts – ūdens, gaiss, vide, ainava – prasa aizsardzību un rūpes. Šo elementu vājināšanās liecina par cilvēka nolaidību un necieņu pret dabu, liekot domāt par to, kā civilizācija ir attiecību jomā. Mūsdienu cilvēks pārsvarā dzīvo mākslīgā vidē, kur daba kļūst par retumu un greznību, ko cilvēks meklē un baudīšanā jārealizē civilizācijas sniegtās iespējas.
Ceturtkārt, cilvēks, modernās civilizācijas attīstības laikā, ir izplatis savas organiskās dabas robežas, lai nesaprastu sevi kā dabiski ierobežotu būtni. Tehniskā varenība, kas palīdz pārveidot vidi un pašu cilvēku, var pēkšņi sabojāt radītās pasaules, uzsverot neatgriezeniskās sekas, ko var radīt nekontrolēta attīstība.
Ponktā, attiecībā uz komunikāciju un informācijas apriti, pašreizējā sabiedrībā notiek pāreja no patiesas, tiešas personiskās pieredzes uz dažādiem kanāliem, no kuriem informācija tiek saņemta. Šī tendence ir jāuzskata par apdraudējumu, jo tā var samazināt cilvēka spēju izprast un izjust dzīves dziļumu.
Noslēgumā, jāatzīst, ka cilvēka attiecības ar dabu un civilizāciju ir kļuvušas sarežģītas un pretrunīgas. Sabiedrība ir iepludinājusi daudzus tehnoloģiskus un medicīnas sasniegumus, bet tajā pašā laikā ir zaudējusi saikni ar dabu un pašu sevi. Nākotnē šīs attiecības prasīs jaunu pieeju, kas balstīsies uz ilgtspējību, atbildību un cieņu pret dabu, lai nodrošinātu cilvēces pastāvēšanu un attīstību.
