Uzzime divus tädus lenkus, lai a) tiem kopiga bütu tikai virsotne; b) tiem kopiga bütu tikai viena mala; c) tiem kopiga bütu gan viena mala, gan virsotne; d) tie bütu vienädi, bet ar vienu kopigu malu un virsotni; e) to summa bütu taisns lenkis; f) to summa bütu 180°, bet viens lenkis bütu cetras reizes mazäks nekà otrs lenkis!

Lai risinātu šo uzdevumu par leņķiem, aplūkosim katru no nosacījumiem: a) **Tiem kopīga būtu tikai virsotne**: Divi leņķi var dalīties ar vienu virsotni, bet būt neatkarīgi, t.i., tie var būt savstarpēji neatkarīgi, piemēram, viens ir 30°, un otrs ir 60°. b) **Tiem kopīga būtu tikai viena mala**: Divi leņķi var dalīties ar malu, piemēram, viens ir 45°, un otrs ir 90°, kuriem kopīga ir tikai viena mala. c) **Tiem kopīga būtu gan viena mala, gan virsotne**: Tas var būt gadījums, kad viens leņķis ir 30°, bet otrs ir 60° — tie dalās ar virsotni un malu, bet ir atšķirīgi. d) **Tie būtu vienādi, bet ar vienu kopīgu malu un virsotni**: Šeit abi leņķi var būt vienādi, piemēram, 40° katrs, un tie dalās ar vienu malu un virsotni. e) **To summa būtu taisns leņķis**: Piemēram, ja viens leņķis ir 30° un otrs ir 60°, to summa būs taisns leņķis (90°). f) **To summa būtu 180°, bet viens leņķis būtu četras reizes mazāks nekā otrs leņķis**: Ja nosaukts, ka viens leņķis ir \( x \), tad otrs leņķis būs \( 4x \). Tādā gadījumā, lai tie kopā veidotu 180°, jārisina vienādojums: \[ x + 4x = 180° \] \[ 5x = 180° \] \[ x = 36° \] Tātad otrs leņķis būs 144°. Katrā no uzdevumiem ir dažādi risinājumi, un tie palīdz labāk saprast leņķu attiecības un to īpašības. Ja ir nepieciešama papildu informācija par kādu konkrētu uzdevumu vai risinājumu, lūdzu, uzdodiet jautājumu!